内部类就是在一个类的内部再定义一个类,比如 A 类中定义了一个 B 类,那么 B 类相对 A 类来说就称为内部类,而 A 类相对 B 类来说就是外部类了。
内部类种类:
1、成员内部类
2、静态内部类
3、局部内部类
4、匿名内部类
成员内部类,也就是普通内部类
public class Outer {
private final int id = 10;
public class Inner {
public void in() {
int id = 20;
System.out.println("内部类的id:" + id); // 20
// 如果外部类和内部类属性名不相同,则直接 属性名 就可以调用外部类属性
// 如果外部类和内部类属性名相同时,类名.this.属性名 调用外部类属性
System.out.println("外部类的id:" + Outer.this.id); // 10
}
}
}
内部类的调用
public class Application {
public static void main(String[] args) {
// 创建外部类对象
Outer outer = new Outer();
// 通过外部类来实例化内部类
Outer.Inner inner = outer.new Inner();
inner.in(); // 输出 这是内部类的方法
}
}
运行结果:
静态内部类,即使用 static 修饰符修饰的内部类
public class Outer {
private int id = 10;
public void out() {
System.out.println("这是外部类的方法");
}
public static class Inner {
public void in() {
System.out.println("这是内部类的方法");
}
}
}
局部内部类,即定义在方法中的类。又叫方法内部类
public class Outer {
// 局部内部类
public void method() {
class Inner {
public void in() {}
}
}
}
匿名内部类,即没有声明名字的内部类
public class Test {
public static void main(String[] args) {
// 没有名字初始类,即匿名内部类
// 不用将实例保存到变量中
new Apple().eat();
new UserService() {
@Override
public void hello() {
System.out.println("实现了接口的匿名内部类");
}
}
}
}
class Apple {
public void eat() {
System.out.println("Apple");
}
}
interface UserService {
void hello();
}