一、成员内部类
成员内部类
package Demo01;
public class Outer {
private int id=10;
public void out(){
System.out.println("这是外部类");
}
//成员内部类
public class Inner{
public void in(){
System.out.printf("这是内部类");
}
//内部类获得外部类的私有属性
public void getId(){
System.out.println(id);
}
}
}
调用成员内部类的主类
package Demo01;
public class Application {
public static void main(String[] args) {
Outer outer = new Outer();
outer.out();
Outer.Inner inner = outer.new Inner();
inner.getId();
}
}
二、静态内部类
静态内部类,在类中加入“static"关键字,就变成静态内部类了。
package Demo01;
public class Outer {
private int id=10;
public void out(){
System.out.println("这是外部类");
}
//静态内部类
public static class Inner{
public void in(){
System.out.printf("这是内部类");
}
}
}
package Demo01;
public class Outer {
}
//一个Java文件中只有有一个public class类,可以有多个class类
//该类可以作为一个测试类
class A{
public static void main(String[] args) {
}
}
三、局部内部类
package Demo01;
public class Outer {
public void method(){
//在方法中定义的类
//局部内部类
class A{
public void inner(){
}
}
}
}
三、匿名内部类
package Demo01;
public class Test {
public static void main(String[] args) {
//没有名字初始化类,不用将实例保存到变量中
//匿名内部类
new Apple().eat();
}
}
class Apple{
public void eat(){
System.out.println("1");
}
}